07 Dec 2018
      

  Divas dienas Tukuma 2.vidusskolā darbojās amatnieku darbnīca. 1.-3.klašu skolēni karjeras attīstības atbalsta meistarklasēs “Amatam zelta pamats” uzzināja par tādiem senajiem amatiem kā kokamatniecība un rokdarbi, praktiski tos izmēģinot.      

  Praktiski darbojoties, skolēni paši izveidoja atstarotājus, soli pa solim meistaru pavadībā mācoties, kā tos pagatavot.

  Ienākot skolas mājturības kabinetā, kas uz vairākām stundām bija pārtapis par amatnieka darbnīcu, skolēni iepazinās ar meistariem, uzzināja, kādus amatus viņi pārstāv, kā kļuvuši par amatniekiem, kā paiet viņu ikdiena, lai varētu nopelnīt iztiku.

  Tad skolēni tika aicināti iemācīties kaut ko izgatavot. Skolēni paši zīmēja iecerētā atstarotāja skici, tad meistaru vadībā mācījās izzāģēt izvēlēto formu, noslīpēt tā malas, tad izurb caurumu, lai varētu iesiet aukliņu. Izmantojot rokdarbu un vizuālās mākslas stundās gūtās prasmes, skolēni varēja izrotāt savu atstarotāju, lai tas pēc iespējas labāk kalpotu galvenajam mērķim – drošībai. Nodarbības gaitā tika akcentēts arī tas, cik svarīgi ievērot drošību – gan lietojot dažādus darbarīkus un ierīces, gan pārvietojoties diennakts tumšajā laikā.

  Daudziem no skolēniem pirmo reizi bija iespēja zāģēt, slīpēt, urbt, un tas viņiem sagādāja patiesu prieku. Savu darbu viņi veica ar lielu atbildības izjūtu un ieinteresētību.

  Paldies biedrības “7 balles” meistariem Anetei, Kasparam un Reinim par pacietību, mācot skolēniem sava amata prasmes, un par spēju ieinteresēt skolēnus atklāt sava amata noslēpumus!

  Meistarklases tika īstenotas projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001 „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros.

  Pēc aptaujas gandrīz visi 1.klašu skolēni atzina, ka nodarbība patika, 3 bija atzīmējuši, ka ir domīgi, diemžēl vienai skolniecei nodarbība nepatika. Vislabāk skolēniem bija paticis zāģēt formiņu, urbt caurumu, izrotāt atstarotāju, mazāk patika zīmēt skici, tāpat arī vairākiem nepatika slīpēt formiņas maliņas (tas prasa pacietību), kā arī piesiet saitīti (nepadodas mezgla siešana, diega ievēršana caurumā – tas prasa precizitāti, pirkstu veiklību, koordināciju). Kopumā skolēniem kokapstrādes meistara darbs patika, par ko liecināja arī skolēnu ieinteresētība un pozitīvās emocijas nodarbības laikā.

  2.klašu skolēni atzina, ka patika kokapstrādes meistara darbs, jo no koka var daudz ko uztaisīt; var zāģēt formiņu; bija interesanti.

  3.klašu skolēni, rakstot par to, ko uzzināja un ko iemācījās, bija atbildējuši, ka uzzinājuši un iemācījušies: kā var atstarotāju uztaisīt, ka to var taisīt pats; zīmēt skici; izurbt; izgriezt; zāģēt; kā taisīt caurumu; kā var rotāt; ka ir tādas mašīnas, ar kurām var izzāģēt. Viens skolēns bija atzinis, ka iemācījies censties, lai sanāktu, jo pacietība amatniecības meistara darbā ir ļoti būtiska. Savukārt cits atzina, ka uzzinājis, ka no koka var uztaisīt praktiski jebko; ka kokapstrādes darbs nav nemaz tik vienkāršs; ka jābūt precīzam un uzmanīgam. Skolēni rakstīja, ka patika meistara darbs, jo tas ir grūts; jo viņš to darīja rūpīgi; patika strādāt ar kokapstrādes materiāliem, jo tur vajadzīga liela pacietība un precizitāte; jo varējām darīt paši; patika meistara darbs; jo ir interesanti kaut ko taisīt; jo mums atļāva strādāt ar zāģi; es pats par to gribētu strādāt; bija interesanti darbarīki, ar ierīcēm atļāva strādāt.

.

Skolēniem nodarbības sākumā tiek izstāstīts par amatnieka darbu, tā ikdienu, kā par to kļūt, kur viņi strādā. Skolēni tiek iepazīstināti ar skolas telpās izveidoto minidarbnīcu un tajā izvietotajiem darbarīkiem, instrumentiem un ierīcēm.

Tad skolēni kopā ar meistariem izzāģēja uz sagataves uzzīmēto figūru.

Kad tas bija iemācīts, skolēni varēja izurbt caurumiņu un iesiet tajā aukliņu.

1.c klases skolēni ir priecīgi par paveikto darbu – izgatavotajiem atstarotājiem.