21 Mar 2019
      

   2019.gada 15.martā 12.klašu skolēni iniciatīvas “Latvijas skolas somas” ietvaros devās iepazīt Latvijas kultūras vērtības. Pasākuma mērķis bija padziļināt zināšanas par Latvijas kultūras vērtībām un to saistību ar dažādām pasaules kultūru izpausmes formām.

   Mācību procesā pirms pasākuma skolēni iepazina Latvijas kultūras kanona vērtības un veidoja dažādus radošos uzdevumus par to izpausmēm mūsdienu kultūrā un jauniešu pieredzē. Apmeklējot Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju un Rīgas Jūgendstila muzeju, skolēni varēja aplūkot mākslas un kultūras vērtības klātienē. Īpaša uzmanība tika veltīta Pirmās atmodas laikā aizsāktajām nacionālās inteliģences aktivitātēm un to izpausmēm 20.gs. sākumā Latvijas arhitektūrā un mākslā. Interesanti bija gides vēstījumi par atsevišķiem darbiem, to autoriem, piemēram, V.Purvītis sniega attēlošanai izmantojis gan pelēko krāsu dažādās nokrāsās, gan citas krāsas, bet pavisam nedaudz  - balto, savukārt B.Vasiļevskis ”Baltajā sienā” izmantojis tikai balto krāsu. Spilgtu laikmeta raksturojumu, attiecību sarežģītību uzbūra stāsts par T.Zaļķalna cūciņu. Staigājot no stāva uz stāvu, tika iepazīti gan muzeja ēkas vēsture, gan grandiozais rekonstrukcijas process.

   Neparastas izjūtas raisījās Jūgendstila muzejā - 20.gs.sākuma rīdzinieka dzīvoklī, kurā atjaunots autentiskais 1903.gada interjers. Šeit līdz 1907.gadam dzīvojis un strādājis viens no izcilākajiem arhitektiem K.Pēkšēns. Daudzveidīgo un plašo K.Pēkšēna devumu Latvijas arhitektūrā varēja aplūkot M.Fedinas foto izstādē, kas izveidota par godu arhitekta  160.dzimšanas dienai. Pēc piedzīvotā un uzzinātā, pārvietojoties pa Alberta ielu, skolēni varēja labāk atpazīt jūgendstila iezīmes un novērtēt šīs ielas katra nama savdabību.

    Mācību ekskursijas noslēgumā skolēni apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku. No vienas puses – kā topošajiem studentiem nozīmīga ir atziņa, ka “bibliotēka ir patiesi aizraujoša vieta”. No otras puses – šoreiz vairāk tika meklētas un atrastas atbildes par Latvijas kultūras kanonu, ļaujoties atklājumiem Orientēšanās spēles laikā Gaismas pilī.

   Pēc mācību ekskursijas skolēni prezentēja radošo uzdevumu izpildi kulturoloģijā, atklājot jauniegūtās zināšanas, prasmes un sniedzot savu kultūras pieredzes izvērtējumu. Būtiski, ka, izzinot mākslas un kultūras vērtības, tika aktualizētas zināšanas literatūrā, vēsturē, politikā, vizuālajā mākslā, mūzikā. Iespēja izzināt un klātienē iepazīt Latvijas vērtības stiprina jaunās paaudzes nacionālo identitāti, attīsta kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci.

Daiga Elpere

Tukuma 2.vidusskolas kulturoloģijas skolotāja