TUKUMA 2.VIDUSSKOLAS
NOLIKUMS
Tukumā
Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta
pirmo daļu un Vispārējās izglītības likuma
9.pantu
 
I Vispārīgie noteikumi
 
1. Tukuma 2. vidusskola (turpmāk tekstā - skola) ir Tukuma novada Domes (turpmāk tekstā – pašvaldība) dibināta izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī skolas nolikums.
3. Skola ir juridiska persona, tai ir sava simbolika, zīmogs ar papildinātu mazo valsts ģerboni, zīmogs ar mazo valsts ģerboni, rēķini bankā.
4. Skolas juridiskā adrese ir Raudas iela 16, Tukums, LV-3100.
 
II. Skolas darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi
 
            5. Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanu.
6. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojošā darbība.
7. Skolas uzdevumi ir:
7.1. īstenot vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas;
7.2. izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;
7.3. racionāli izmantot skolai iedalītos finanšu resursus;
7.4. sadarboties ar skolēnu vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem skolas vecuma bērniem.
 

 

III. Īstenojamās izglītības programmas
 
8. Skola īsteno:
8.1. pamatizglītības programmu (kods 2101 11 11) no 1.-9.klasei;
8.2. vispārējās vidējās izglītības programmas no 10.-12.klasei:
8.2.1. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu (kods 3101 10 11);
8.2.2. vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu - cilvēkzinības (kods 3101 20 11);
8.2.3. vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programmu - komerczinības (kods 3101 40 11);
8.2.4 Pedagogi ir tiesīgi izstrādāt mācību priekšmetu programmas atbilstoši mācību priekšmetu standartiem un Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem mācību priekšmetu programmu paraugiem, tās izvērtē skolas metodiskās komisijas, apstiprina skolas direktors, to realizāciju kontrolē direktora vietnieki mācību darbā.
 
9. Izglītības ieguves valoda skolā ir latviešu valoda.
10. Skola īsteno interešu izglītības programmas: skolēnu pūtēju orķestris, džeza ansamblis, skolēnu teātris, kori, ansambļi, dejas, autoapmācība, u.c.
11. Interešu izglītības programmas izstrādā interešu izglītības skolotāji, apstiprina skolas direktors, to izpildi kontrolē direktora vietnieks audzināšanas darbā.
 
IV. Izglītības procesa organizācija
 
12. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada sākuma un beigu datumu, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets (turpmāk tekstā - Ministru kabinets).
13. Skolēnu uzņemšana skolā notiek atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Uzņemot skolēnus 1.klasē, skola nerīko pārbaudījumus.
            14. Uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesības personai, ja tai ir pamatizglītību apliecinošs dokuments – Apliecība par pamatizglītību un sekmju izraksts.
            15. Skolēnus skolā un attiecīgajā izglītības programmā ieskaita ar skolas direktora rīkojumu.
16. Skolēnu vārdiskos sarakstus pa klasēm mācību gada sākumā ar rīkojumu apstiprina skolas direktors.
17. Skolēnu pārcelšanas, atstāšanas uz otru gadu un pāriešanas uz citu skolu kārtību nosaka Ministru kabinets.
18. Skolēnu maksimālo mācību stundu slodzi un mācību stundas ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums.
19. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību slodzes sadalījumu pa nedēļas dienām atspoguļo stundu saraksts. Ar skolas direktora apstiprinātu stundu sarakstu skolēni un pedagogi iepazīstināmi pirms katra semestra sākuma. Stundu saraksts:
19.1. ietver pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību priekšmetu un klašu audzinātāju stundas, atsevišķs saraksts tiek veidots konsultāciju stundām, fakultatīvajām un interešu izglītības nodarbībām;
19.2. ir pastāvīgs visu semestri, izmaiņas tajā var izdarīt tikai direktora vietnieks mācību darbā.
20. Skolēnu papildizglītošanu par valsts, pašvaldības vai vecāku līdzekļiem veic pirms vai pēc mācību stundām, ja ir skolēnu vecāku rakstisks iesniegums.
21. Mācību nedēļas garums skolā ir 5 dienas.
22. Līdz 15 mācību dienām gadā skolēni var izmantot mācību ekskursijām, mācību priekšmetu olimpiādēm, projektiem, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem.
23. Skola piedāvā skolēniem mācību nodarbības ārpus obligātā mācību laika, kā arī iespējas brīvā laika pavadīšanai atbilstoši viņu interesēm.
24. Katrā klasē viena stunda nedēļā ir klases audzinātāja stunda (klases stunda), kurās pārrunājamas tēmas:
                                    - satiksmes drošība;
                                    - darbība ekstremālās situācijās;
                                    - veselīgs dzīvesveids;
                                    - uzvedības un saskarsmes kultūra;
                                    - profesijas izvēle un tālākizglītība;
                                    - dzimumaudzināšana un seksuāli transmisīvās slimības;
                                    - valsts svētki un atceres dienas;
                                    - pilsoņa un iedzīvotāja tiesības un pienākumi.
25. Skolēnu mācību sasniegumus skolā vērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Katra semestra beigās skolēni saņem Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātam paraugam atbilstīgu liecību. Vērtējumu centralizētajos eksāmenos apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.
26. Skola var konkretizēt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, izstrādājot iekšējo normatīvo dokumentu.
27. Skolēnu mācību darba organizācijai un vecāku informēšanai par viņu bērnu mācību sasniegumiem un norisēm skolā kalpo skolēnu dienasgrāmatas no 1.-9.klasei un ieskaišu grāmatiņas no 10.-12.klasei.
28. Skolēni, beidzot 9. un 12.klasi, Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā saņem pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošus dokumentus, sekmju izrakstus un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus. To izsniegšanas kārtību nosaka Vispārējās izglītības likums un Ministru kabinets.
29. Ja skolēns kādā no mācību priekšmetiem vidējās izglītības programmā nav ieguvis vērtējumu gadā bez attaisnojoša iemesla, viņš var tikt atskaitīts no skolas.
30. Skolēniem, kuri sistemātiski pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus (aizbildņus), Nepilngadīgo lietu inspekciju un pašvaldības administratīvo komisiju. Par rupjiem iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem 10. -12. klašu   skolēnus var izslēgt no skolas, iepriekš brīdinot par to vecākus (aizbildņus).
31. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai atsevišķu mācību priekšmetu vai vairāku radniecīgu mācību priekšmetu pedagogi apvienojas metodiskajās komisijās. Metodisko komisiju darbu organizē un vada skolas direktora vietnieki mācību un audzināšanas darbā.
32. Metodiskās komisijas:
32.1. izvērtē pedagogu izstrādātās mācību priekšmetu programmas un ierosina tās apstiprināt;
32.2. apspriež pedagogu izstrādātos mācību priekšmetu programmu realizācijas plānus un katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafikus;
32.3. nodrošina starppriekšmetu saikni starp atsevišķiem mācību priekšmetiem vai tēmām;
32.4. analizē skolēnu mācību darba un pedagogu darba rezultātus;
32.5. risina jautājumus, kas ir saistīti ar mācību saturu, mācību līdzekļu pielietošanu, skolas inovatīvo darbību;
32.6. organizē mācību priekšmetu olimpiādes, projektu nedēļas, pieredzes apmaiņu, savstarpēju stundu hospitāciju, analizē to rezultātus u.tml.
 
V. Skolēnu pienākumi un tiesības
 
33. Skolēnu pienākumi:
33.1. mācībām paredzēto laiku pilnībā izmantot sevis izglītošanai, apmeklēt visas stundu sarakstā paredzētās mācību stundas, sistemātiski gatavoties nodarbībām, lai iegūtu pamata vai vispārējo vidējo izglītību;
33.2. uzņemties personisku atbildību par savām mācībām un uzvedību skolā;
33.3. attīstīt savas fiziskās īpašības un veidot sava rakstura īpašības - mērķtiecību, gribasspēku un neatlaidību izvirzīto mērķu sasniegšanai u.c.;
33.4. ievērot skolas nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus, un citus skolas iekšējos normatīvos dokumentus;
33.5. darboties un uzvesties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
33.6. ar cieņu izturēties pret pedagogiem un darbiniekiem;        
33.7. ar cieņu izturēties pret valsti, sabiedrību, ģimeni, baznīcu, kā arī rasēm, tautām, etniskajām grupām un to pārstāvjiem,
33.8. censties izprast, iepazīt un savā darbībā ievērot demokrātisma, parlamentārisma, pilsoniskās sabiedrības pamatprincipus;
33.9. rūpēties par skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, pēc spējām un interesēm pārstāvēt skolu dažādos pasākumos;
rūpēties par skolas estētiskās vides, inventāra saglabāšanu, kārtību, tīrību;
33.10. saudzēt dabu un apkārtējo vidi.
 
34. Skolēnu tiesības:
34.1. iegūt valsts un pašvaldības apmaksātu pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību;
34.2. izglītības procesā brīvi izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēka un valsts godu un cieņu;
34.3. mācību programmu apguves procesā bez papildus samaksas izmantot skolas telpas, iekārtas un inventāru;
34.4. ierosināt izveidot skolēnu pašpārvaldi un piedalīties tās darbībā atbilstoši skolas nolikumam un pašpārvaldes darbības kārtībai;
34.5. pārstāvēt skolu dažādos pasākumos atbilstoši savām spējām, interesēm un skolas vajadzībām;
34.6. saņemt motivētu savu zināšanu un uzvedības novērtējumu;
34.7. saņemt pašvaldības finansētu veselības un neatliekamo medicīnisko aprūpi;
34.8. izrādīt iniciatīvu zināšanu, prasmju un iemaņu apguvē;
34.9. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē.
 
VI. Skolas struktūra un vadība,
pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi
 
35. Skolā darbojas bibliotēka, kanceleja un grāmatvedība, kas iekļaujas vienotā skolas pārvaldes sistēmā (skolas struktūrshēma pielikumā). To darbību nosaka izveides un kompetences kārtības, kuras apstiprina skolas direktors.
36. Bibliotēkas vadītājs, kancelejas pārzinis un galvenais grāmatvedis, kā arī direktora vietnieki savā darbībā ir tieši pakļauti skolas direktoram.
37. Savas kompetences ietvaros skolā darbojas skolas padome, skolēnu pašpārvalde, pedagoģiskā padome, metodiskā padome, pedagogu metodiskās komisijas. To izveidi un darbības kārtību nosaka skolas direktors.
38. Skolu vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldība likumos noteiktajā kārtībā. Direktors kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
39. Skolas direktors vada skolas attīstības plānošanu un ir tieši atbildīgs par izglītības programmu īstenošanu. Direktora atbildība noteikta Vispārējās izglītības likumā.
40. Skolas direktora pienākumi ir:
40.1. vadīt skolas darbu kopumā,
40.2. pieņemt darbā pedagogus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām un citus skolas darbiniekus;
40.3. noteikt katra darbinieka pienākumus un tiesības;
40.4. noteikt darbinieku darba samaksu saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem;
40.5. organizēt skolas darbību reglamentējošu dokumentu izstrādāšanu un nodrošināt to izpildi;
40.6. nodrošināt likumu un normatīvo dokumentu izpildi skolā;
40.7. organizēt un plānot skolas saimniecisko un finansiālo darbību;
40.8. pārstāvēt skolas intereses valsts un sabiedriskajās institūcijās;
40.9. nodrošināt skolas padomes izveidi un atbalstīt skolēnu pašpārvaldes veidošanu un darbību. Svarīgos jautājumos konsultēties ar skolas padomi, pedagoģisko padomi un skolēnu pašpārvaldi, uzklausīt viedokļus un ņemt vērā ieteikumus;
40.10. vadīt skolas pedagoģisko padomi;
40.11. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību saudzējošas vides nodrošināšanu izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;
40.12. nodrošināt skolas un tās apkārtnes uzturēšanu kārtībā;
40.13. izpildīt citus šajā nolikumā un citos normatīvajos aktos minētos pienākumus.
 
41. Skolas direktora tiesības:
41.1. saskaņojot ar pašvaldību noteikt skolas darbinieku un štata vienību skaitu;
41.2. deleģēt skolas darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu, ar rīkojumu noteikt par atsevišķiem jautājumiem atbildīgos darbiniekus;
41.3. savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemt par skolas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
41.4. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām skolas nolikumā paredzētajos darbības virzienos;
41.5. noteikt saimnieciskā personāla darbības organizācijas formas, noteikt piemaksas par papildus darba veikšanu un darba apjoma palielināšanu apstiprinātā skolas budžeta ietvaros.
42. Skolas direktora vietnieki nodrošina kvalitatīvu izglītības procesa organizāciju un norisi skolā. Skolas direktora vietniekus darbā pieņem, no darba atbrīvo un viņu profesionālo kompetenci nosaka skolas direktors.
 
43. Skolas direktora vietnieku pamatpienākumi ir:
43.1. pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas procesa organizācija skolā;
43.2. katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafiku apstiprināšana semestrim;
43.3. metodiskā darba un metodisko komisiju organizatoriskā darba vadība skolā;
43.4. skolas audzināšanas darba koordinācija;
43.5. skolas tradīciju izkopšana un saglabāšana;
43.6. sociāli tiesiskās un pedagoģiskās palīdzības organizācija skolēniem.
 
44. Pedagogu vispārīgie pienākumi un atbildība ir noteikti Izglītības likumā, Darba likumā, Darba aizsardzības likumā, skolas darba kārtības noteikumos, skolas administrācijas un arodorganizācijas koplīgumā un darbinieku amatu aprakstos:
44.1. radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā,
44.2. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu, audzināt krietnus, godprātīgus cilvēkus - Latvijas patriotus;
44.3. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību;
44.4. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;
44.5. nodrošināt skolēniem iespējas īstenot savas tiesības skolā;
44.6. sadarboties ar skolēnu ģimenēm,
44.7. izvēlēties vai izstrādāt mācību priekšmetu programmas saskaņā ar mācību priekšmetu standartu un mācību priekšmetu programmu paraugiem, kurus izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija;
44.8. atbildēt par skolēnu veselību un dzīvību mācību stundās un pedagoga vadītajos un organizētajos pasākumos;
44.9. veidot pozitīvu sadarbības vidi;
44.10. ievērot skolēnu individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas;
44.11. motivēt skolēnus mācīties un ticēt savām spējām;
44.12. veicināt, vadīt un sniegt īpašu atbalstu skolēniem, kuriem ir mācīšanās un saskarsmes grūtības;
            44.13. ievērot bērna tiesības, nekavējoši ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem skolas administrācijai vai citai kompetentai iestādei,
            44.14. atbildēt par savu darbu, tā metodēm un rezultātiem.
45. Pedagogam ir tiesības:
45.1. izteikt priekšlikumus izglītības iestādes attīstībai, iekšējās kārtības nodrošināšanai u.c.;
45.2. tikt ievēlētam un darboties izglītības iestādes pašpārvaldē;
45.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;
45.4. saņemt pedagoga darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu.
 
VII. Skolas padome, pedagoģiskā padome, metodiskā padome,
metodiskās komisijas un skolēnu pašpārvalde
 
46.  Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota skolas padome. Skolas padome darbojas saskaņā ar skolas padomes reglamentu, ko, saskaņojot ar skolas direktoru, izdod skolas padome.
47. Dažādu ar izglītības procesu saistītu jautājumu risināšanai izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada skolas direktors, tās sastāvā ir visi skolā strādājošie pedagogi un skolas medicīnas darbinieks. Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī, tās norisi protokolē.
48. Skolēnu pašpārvalde ir sabiedriska skolēnu institūcija. To ar skolas direktora atbalstu veido skolēni pēc savas iniciatīvas. Skolēnu pašpārvaldi konsultē direktora vietnieks audzināšanas darbā, tās izveidošanas kārtību un kompetenci apstiprina skolas direktors.
49. Metodiskās padomes un pedagogu metodisko komisiju veidošanu un darbības kārtību apstiprina skolas direktors.
 
VIII. Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība un iestāde, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt skolas izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību
 
50. Skola patstāvīgi izstrādā skolas kārtību reglamentējošos dokumentus, tos apstiprina skolas direktors.
51. Skolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt pašvaldībā Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā.
 
IX. Skolas saimnieciskā darbība
 
52. Skolas direktors atbilstoši likumiem ir tiesīgs slēgt ar juridiskām un fiziskām personām līgumus par dažādu skolā nepieciešamo darbu veikšanu.
53. Skola sniedz dažādus pakalpojumus: telpu un inventāra īri, ārpusstundu darbu vai citus pakalpojumus, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanu, saskaņā ar pašvaldības apstiprinātajiem tarifiem un kārtību.
 
X. Izglītības iestādes finansējuma avoti un kārtība
 
54. Vispārējās vidējās izglītības iestādes finansējuma avoti ir:
54.1. valsts budžets;
54.2. pašvaldības budžets;
54.3. papildu finanšu līdzekļi, kurus skola var saņemt:
            - no fiziskām un juridiskām personām ziedojumu un dāvinājumu veidā;
- sniedzot maksas pakalpojumus (telpu un inventāra īre, kopēšanas darbi, u.c.);
            - veicot saimniecisko darbību.
55. Pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu apguve skolēniem ir bez maksas. Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka pašvaldība.
56. Skolas pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, darba algas fonda ekonomijas rezultātā radušies līdzekļi tiek izmantoti pedagoģisko darbinieku materiālajai stimulēšanai.
57. Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus nodrošina pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tā nodrošina skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus un saimnieciskā personāla algas, nosaka kārtību, kādā skola finansējama no pašvaldības budžeta.
58. Papildu finanšu līdzekļi izmantojami tikai skolas materiālās bāzes uzturēšanai, izglītības iestādes attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu, saimnieciskā personāla un skolēnu materiālajai stimulēšanai. Par papildu līdzekļu izmantošanu skolas direktors atskaitās skolas padomei.
59. Skolas direktors ir atbildīgs par to, lai vecāku ziedojumi būtu brīvprātīgi.
60. Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas veidā (dāvanām), sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu daudzumu, kvalitatīvos rādītājus, kā arī ziedojumu vērtību naudas izteiksmē un iegrāmato šīs materiālās vērtības atbilstoši grāmatvedības dokumentu uzskaites prasībām. Pēc vecāku iniciatīvas veiktie klases un atsevišķu skolas telpu remonti, kas veikti, izmantojot vecāku piešķirtos remonta materiālus, uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemti mantas vai pakalpojumu veidā, par to jāsastāda pieņemšanas akts, kurā norādīts ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzums un kvalitatīvie rādītāji. Materiālās vērtības iegrāmatojamas atbilstoši grāmatvedības dokumentu uzskaites prasībām.
61. Skolai ir sava grāmatvedība, kas darbojas saskaņā ar pastāvošajiem likumiem.
 
XI. Skolas reorganizēšanas un likvidēšanas kārtība
 
62. Skolu reorganizē un likvidē pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
 
XII. Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
 
63. Skolas nolikumu, grozījumus vai papildinājumus tajā apstiprina pašvaldība pēc skolas direktora, skolas padomes vai pašvaldības priekšlikuma.
 
XIII. Citi noteikumi
 
64. Skolas bibliotēkas fonda komplektēšanu, uzskaiti, izmantošanu un saglabāšanu skola veic skolai apstiprinātā budžeta ietvaros.
65. Skolā noteiktā veidā un saskaņā ar pastāvošajiem likumiem tiek kārtota lietvedība (skolas dokumentācija) un arhīvs.
66. Atbilstoši normatīvajiem aktiem skola noteiktā laikā un pēc noteiktas formas sagatavo atskaites un iesniedz tās pašvaldības izglītības pārvaldei vai Izglītības un zinātnes ministrijai.
67. Veselībai nekaitīgu un drošu apstākļu radīšanu darbam un mācībām skolā nodrošina darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumu ievērošana.
68. Skola savā darbībā ievēro skolu higiēnas normas atbilstoši normatīvajiem dokumentiem.
69. Ugunsdrošības ievērošanu skolā nodrošina atbilstoši normatīvajiem dokumentiem.

70. Skola izveido un uztur datorizētu uzskaiti atbilstoši Valsts izglītības informatizacijas sistēmas izstrādātajai skolvadības programmatūrai un pārējo skolu un pašvaldību interesējošo informāciju.