05 Mar 2021
      

   Ne tikai klātienes, bet arī attālinātajā mācību procesā skolotāji savā darbā cenšas izmantot aizvien jaunas iespējas, meklē inovatīvas pieejas un dažādus ārpusskolas piedāvātos pasākumus. Pavisam nesen LNB (Latvijas Nacionālā bibliotēka) savā piedāvājuma klāstā iekļāva iespēju pieteikties dažādām viņu organizētām tiešsaistes nodarbībām. Mūsu skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja D.Gaile, sazinoties ar LNB pārstāvi, noorganizēja “Kaligrāfijas” nodarbību 5. c klasei, kuru vadīja muzejpedagogs Zane Siliņa. Savukārt 12.b klasei bija iespēja piedalīties muzejpedagoģes Anitas Smelteres nodarbībā “Cenzūra. Jēdziens un interpretācijas”.

   5.c klases skolēni pētīja manuskriptu un rokrakstu paraugus no LNB un Europeana digitālajiem resursiem, uzzinot par kaligrāfijas nozīmi senāk un mūsdienās. Nodarbības praktiskajā daļā skolēni apguva kaligrāfijas pamatprincipus, izzināja iesildīšanās vingrinājumus, zīmēja dzīvniekus un rakstīja savu vārdu ar otu. Aktīvi iesaistoties darbā un iepazīstoties ar to, kas ir “Kaligrāfija”, kā arī ar  dažādā drukā rakstītiem un iespiestiem tekstiem, un pēcāk jau iesildot roku gan otiņas turēšanā un vilkšanā, gan arī rokas vēzienā un to atveidošanā, skolēniem izdevās tikt pie sava kaligrafētā teksta.

   Par skolēnu veikumu liecina daudzveidīgie raksti, kuros redzami skolēnu rūpīgi izstrādātie darbi.

  12.b klases skolēni kopā ar nodarbību vadītāju izceļoja laikā, izzinot un praktiski izpētot cenzūras atstātās pēdas literatūrā un vēsturē no 15.gs. līdz mūsdienām. Skolēni pētīja, kuras rindas izņemtas no A.Pumpura eposa “Lāčplēsis” Krievijas impērijas laikā, iepazina aizliegto grāmatu sarakstu Latvijas republikas laikā līdz 1940.gadam, kā arī diskutēja par padomju cenzūras laiku un tā ietekmi uz literatūras norisēm kopumā. Skolēniem tika aktualizēts dažādu dzejnieku un rakstnieku daiļrades liktenis šajā periodā, pārrunājot par A.Grīna romānu “Dvēseļu putenis” un tā ilglaicīgo aizliegumu līdz 20.gs. 90.gadiem, par V.Belševicas dzejoļu krājumu “Gadu gredzeni” un aizliegumu autorei publicēties. Nodarbības vadītāja demonstrēja videofilmas un deva iespēju skolēniem izprast arī 3.atmodas laiku, kas saistās ar laikraksta “Atmoda” sākotnēji nelegālo izdošanu. Nodarbības noslēgumā skolēniem tika uzdots jautājums pārdomām – vai cenzūra ir arī mūsdienu Latvijā?

  Skolēnu atziņas par šo nodarbību ir ļoti pozitīvas, novērtējot zināšanas, ko ieguva ne tikai literatūrā, bet arī vēsturē.

Es šodien uzzināju daudz, jo man nebija īsti nekādas zināšanas par cenzūru. Patika, ka bija arī izdales materiāli.

Bija interesanti klausīties , uzzināju kā dažādos laikos cenzūra ietekmēja literatūru, un cilvēku dzīves. Paldies!

Plašāk uzzināju informāciju par cenzūru kopumā, par sodiem, kurus piešķir, pārkāpjot cenzūras likumu.

Kopumā uzzināju vairāk par cenzūru padomju laikā.

Es uzzināju vairāk par cenzūru un kā tā izpaudās, bet arī dabūju atkārtojumu no vēsturiskā skatapunkta.

Iedeva man dziļāku ieskatu par cenzūru Latvijas vēsturē, tieši kas un kā tika cenzurēti darbi.

Uzzināju vairāk par cenzūrām, kādas bija dažādos laikos.

Uzzināju kāda veida cenzūras ir bijušas mūsu valsts teritorijas vēsturē. Uzzinātā informācija ir ļoti vērtīga , iepriekš neko nezināju par cenzūru.

Vēl bija interesanti, ka bija reāli piemēri (grāmatu kopijas), kurus paskatīties, piemēram, Lāčplēsis

Es uzzināju plašāk par aizliegtām grāmatām Vatikānā.

Es plašāk uzzināju par cenzūru dažādos laikos, kas tika aizliegts un kādi bija noteikumi, lai kaut kādu darbu izdotu.

Es šodien uzzināju plašāk par cenzūru un par grāmatām, kuras bija aizliegtas.

Uzzināju daudz ko par cenzūru. Un sīkāk kuros laikos tā bija.

Bija interesanti uzzināt vairāk par cenzūru dažādos laikos.

Uzzināju vairāk par cenzūru 16. gs.

Šodien uzzināju, kas ir samizdats. Interesanti bija paskatīties, ar kādām teksta rindām tika aizvietotas grāmatu rindas.

Par šīm nodarbībām sakām paldies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klases nodarbību vadītājām – atsaucīgajām un zinošajām muzejpedagoģēm Z.Siliņai un A.Smelterei! Un noteikti iesakām šos piedāvājumus izmantot arī citās klasēs, lai attālināto mācību procesu padarītu daudzveidīgāku un skolēniem interesantāku.

 

Latviešu valodas un literatūras skolotājas

Dana Gaile un Evita Korna-Opincāne