Lai arī visi skolēni šonedēļ bauda brīvlaiku, vairāki Tukuma 2.vidusskolas jaunieši, kas ir devušies Erasmus+ ilgtermiņa mobilitātēs, lai mācītos Turcijas un Itālijas skolās, apgūtu valodu, iepazītu kultūru, tradīcijas, dzīvesveidu un citu valstu izglītības sistēmas, arī šonedēļ turpina mācību procesu. Uz Çanakkali Turcijā devās Ance Začesta, Annija Ozola, Lūkass Dambergs un Artūrs Mārtinsons no desmitajām klasēm, bet Savonā, Itālijā, martā un aprīlī mācīsies Rihards Larsens no vienpadsmitās klases.

Jaunieši dalās ar saviem iespaidiem:

Lūkass:   Kopumā šī ir ļoti interesanta pieredze, daudz esmu uzzinājis par Turcijas vēsturi un kultūru. Bieži apmeklējam muzejus, parkus utt. Mācību process ļoti atšķiras no tā, kāds ir mājās. Skola sākas vēlāk, un pārsvarā stundas notiek, runājot ar skolotāju, ne tikai klausoties un pierakstot vajadzīgo. Viss, ko skolotājs stāsta, tiek iztulkots angļu valodā ar skolēnu vai citu skolotāju palīdzību. Kopumā dzīvošana īsti neatšķiras no mājām, bet mācību process gan ir daudz savādāks.

Visi izturas ļoti draudzīgi pret mums, un ēdiens ļoti atšķiras no pierastā, bet ir garšīgs.

Annija: Man šeit iet ļoti labi, darba dienās no rīta ejam uz skolu un vakarus pēc skolas pavadu ārā vai tepat mājās, pavadot laiku ar uzņemošo ģimeni. Brīvdienās visi kopā dodamies uz pilsētas centru un pavadām laiku tur, izmēģinām Turcijas tradicionālos ēdienus. Mūsu mācību process ir arī atkarīgs no mums pašiem, dažreiz varam izvēlēties, uz kurām stundām vēlamies iet- vai tas ir pie savas ģimenes jaunieša vai visiem četriem kopā sava stunda.

Iespaids ir fantastisks, pirmo reizi redzu tik daudz draudzīgu un sirsnīgu cilvēku. Visi ir ļoti laipni un labprāt vēlas ar mums komunicēt. Šī pilsēta ir ļoti skaista ar daudz vēsturiskām vietām.

Man vislabāk ir patikušas mūsu ekskursijas uz Turcijas Eiropas daļu un Troju. Mani nedaudz pārsteidza tas, ka apavi ir jānovelk pirms ienākšanas mājās.

Dažkārt grūtības sagādā tas, kas daudzi skolēni nesaprot angļu valodu un ar viņiem ir nedaudz sarežģītāk komunicēt. Kopumā viss ir ļoti jauki ,tikai žēl, ka laiks šeit paiet tik ātri un drīz būs jau jābrauc mājās.

Artūrs: Ģimenē es jūtos kā pašu bērns. Visi turki ir draudzīgi un ļoti viesmīlīgi. Darba dienās skola sākās 9 un beidzās 16.20, un mums ir mazliet cita programma, kā vietējiem skolēniem, mums ir daudz angļu valodas stundu. Çanakkale ir ļoti skaista pilsēta, daudz dažādu tūristu veikaliņu, kafejnīcu un restorānu. Esmu sapratis, ka turki prot izbaudīt ēdienu, te ir bezgala daudz dažādu garšu, no kā izvēlēties.

Ance: Mani pārsteidza tas, cik ļoti turki ir viesmīlīgi, visi sveicinās, kad eju pa skolu. Ieliņas ir pilnas ar kafejnīcām un veikaliņiem, kas man ļoti patīk, jo viss ir salīdzinoši tuvu. Pierast pie ikdienas dzīves bija viegli , jo tā daudz neatšķiras no manas ikdienas Latvijā. Interesanti, ka esam Turcijā tad, kad viņiem ir Ramadāns, un vakariņas šajā laikā ir ļoti lielas, uz kurām arī mēs tiekam aicināti. Īsumā -man ļoti patīk iepazīt Turcijas kultūru un paražas.

Rihards: Man šodien ir trešā diena Itālijas skolā. Ģimene ļoti pretimnākoša, atbalsta visas manas idejas un palīdz. Mācības ir interesantas, diemžēl tikai nedaudzi skolotāji prot angļu valodu, mācību dienas ir īsākas nekā Latvijā. Skolā nav pusdienu starpbrīži vai ēdnīca, bet gan 10 minūšu starpbrīži divas reizes dienā un uzkodu automāti. Cilvēki ir ļoti laipni, ar labu humora izjūtu. Vecāki cilvēki, kuri neprot angļu valodu, arī cenšas palīdzēt un sniegt nepieciešamo informāciju.

Tā šobrīd veicas mūsu mobilitāšu dalībniekiem. Gaidīsim drīz nākamās ziņas no viņiem. Vēl šogad plānojam mācības Vācijā diviem jauniešiem, un tad jau nākamajā mācību gadā būs iespējas doties uz mācībām ārzemēs citiem skolēniem.