Bieži vien mums visvairāk interesē tieši tas, ko visgrūtāk izprast vai kas izskatās citādi nekā īstenībā, tāpēc 2019. gada 31. maijā Tukuma 2. vidusskolā viesojās viens no Latvijā pazīstamākajiem iluzionistiem - Robijs Trankalis, kurš ar savu priekšnesumu skolēniem ļāva ielūkoties ilūziju mākslas pasaulē.

   Noskatoties ilūziju mākslas uzvedumu, visi klātesošie guva priekšstatu par to, kā notiek modernās mākslas virziena – performances – process un darbība tajā. Viņi varēja vērot izteiksmes līdzekļus, kas paplašina redzesloku mākslā un kultūrā: optisko krāsu, formu maiņas un ķermeņa valodas plastiku, kā arī, vērojot profesionālo sniegumu, fiksēt mākslas procesuālās formas. Tāpat arī ikvienam skatītājam kļuva skaidrs, ka arī tāda mākslas veida pārstāvja kā iluzionista darbā ir jāpārvalda gan skatuves, gan runas mākslas prasmes. Tad priekšnesums kļūst uzverams kā mākslas darbs.

   

30. aprīlī iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ietvaros Tukuma 2. vidusskolas 5. klašu skolēniem bija iespēja noskatīties literāri muzikālu smilšu animācijas uzvedumu „Sprīdītis”.

   Izrāde „Sprīdītis” ir veidota pēc A. Brigaderes lugas motīviem, kurā ar stāstījuma, mūzikas un mākslas palīdzību tiek parādīti un izzīmēti visi Sprīdīša lielākie un brīnumainākie piedzīvojumi, savu Laimes zemi meklējot. Sprīdītis izrādē satiek gan Meža māti, gan Lutausi, gan cīnās ar velnu, gan satiek vēl arī citus interesantus tēlus, taču beigās nonāk turpat atpakaļ – savās mīļajās mājās, pie mīļās vecmāmiņas un draudzenes Lienītes.

   Izrādes galvenie notikumi tika parādīti, izstāstīti un uzzīmēti skatītāju acu priekšā un redzami uz ekrāna.

 

 26. aprīlī iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ietvaros Tukuma 2. vidusskolā viesojās laikmetīgās dejas kompānija „Ārā” ar izrādi „3D par telefoniem”, ko iestudējusi Latvijā pazīstama horeogrāfe Olga Žitluhina. Izrādi klātienē piedzīvoja 6. klases skolēni.

   Dejas kompānijas jaunieši (trīs cilvēku sastāvā), izmantojot laikmetīgās dejas elementus, stāstīja par to, ka mūsdienu globālajā pasaulē telefons ir gandrīz katram un to var viegli  nopirkt. Tika uzsvērts arī tas, ka telefons nav prasīgs – tam nav nepieciešama emocionālā piesaiste, nav nekādas atbildības, ja nu vienīgi “jāpabaro” baterija. Tomēr tas atņem visu mūsu brīvo laiku – brutāli, bet vienlaikus tik nemanāmi. Mākslinieki šo aktuālo problemātiku pauda caur deju, kustību, zīmīgiem tekstiem, atslēgas vārdiem uz tāfeles, tādējādi izceļot telefonu nozīmes, lietojuma pārspīlējumu mūsdienās.

   

 

2019. gada 16. aprīlī iniciatīvas „Latvijas Skolas soma” ietvaros Tukuma 2. vidusskolas 9.a, 9.b, 11.a un 11.b klašu skolēni skatījās deju studijas “Benefice”  izrādi “Gorodki. Veltījums Sibīrijas bērniem”, kurā tika atspoguļots stāsts par izsūtījumu uz Sibīriju. Par tiem daudzajiem tūkstošiem, kam to vajadzēja piedzīvot, un par tiem, kuri nekad neatgriezās. Par brūci, kas joprojām nav sadzijusi. Par izsūtīto bērnu un jauniešu piedzīvoto tālumā. Par bēdām, sāpēm, badu, draudzību, ilgām, dziesmām, dejām… atgriešanos.

  Izrādē satikās izsūtījuma laika bērnu atmiņu stāsti un liecības ar mūsdienu laikmetīgās dejas interpretāciju par notikušo Sibīrijā un atgriešanos mājās.

  Ar dejas izrādi skolēniem tika uzsvērts, ka nedrīkst aizmirst arī sāpīgos mūsu tautas notikumus, lai vienmēr spētu būt brīvi, vienoti un spēcīgi.

 

 

 

 

 Amerikāņu mūzikas teorētiķis Džerolds Levinsons (Jerrold Levinson) uzskata, ka muzikālā valoda ir ļoti izteiksmīgs komunicēšanas veids. Par to pārliecināties varēja Tukuma 2. vidusskolas 7. klašu skolēni, kuri 2019. gada 11. aprīlī iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja izglītojošo koncertu „Atklāj ģitāru”.

   Skolēni tika iepazīstināti ar populārākajiem ģitāru  veidiem, kā arī to galvenajām pazīmēm un atšķirībām, bieži neredzētām, modernām ģitāras spēles metodēm un dažādām tehnoloģijām, kuras šobrīd ģitāristi visā pasaulē izmanto, lai sasniegtu jaunus skaņu tembrus.

   Koncertā varēja dzirdēt džeza, roka un citus mūzikas stilus. Ja agrāk mūzikas stils bija kā rāmis, kas raksturoja kādu sociālu norisi vai konkrētas cilvēku grupas izpausmes, tad šobrīd mūzikas stili vairāk raksturo to sajūtu un veidu, ar kādu mūzika tiek izpildīta. Līdz ar to apmeklētāji mācījās izprast mūzikas izteiksmes līdzekļu saikni ar mūzikas raksturu.

   2019. gada 5. aprīlī Tukuma 2. vidusskolā viesojās Latvijas Kultūras akadēmijas docente, runas mākslas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa, novadot 8., 10. un 11. klašu skolēniem lekciju "Veiksmīgas publiskās runas ABC".

   Lekcijas dalībnieki iepazinās ar teorētiskajiem pamatiem un praktiskiem padomiem, kā panākt, lai klausītāji dzird un saprot; ar stresa pārvarēšanas vingrinājumiem, uzzināja par to, kā veidot kontaktu ar klausītāju.

   Zane Daudziņa skaidroja, ka, vērojot uzstāšanos, skatītājs neuztver vārdus tieši - tikai kā informatīvu tekstu. Runātāja izskats un balss kvalitāte norāda uz veselu zīmju virkni plašā, nenoslēgtā zīmju sistēmā. Runātāja pateikto vārdu nozīmi neveido tikai izteikto vārdu leksiskās nozīmes. Runātājs pārraida daudz dažādu zīmju un signālu, kas kā vesels informācijas kopums caur neskaitāmiem kanāliem vienlaicīgi nonāk pie klausītāja.